2. nodaļa. Izpratne par Dauna sindromu: Kognitīvās un sociālās iezīmes

Kas izraisa Dauna sindromu?

Dauna sindroms ir izplatīts ģenētisks stāvoklis, kas rodas, ja bērnam ir papildu hromosoma 21. hromosomu pārī.

Hromosomas ir struktūras, kas satur DNS, katrā cilvēka šūnā. Šīs sīkās struktūras, ko bērni manto no saviem vecākiem, spēlē galveno lomu, nosakot, kā mazulis attīstās, piemēram, vai tas būs gara vai neliela auguma, vai tam būs tumša vai gaiša āda, vai cirtaini vai taisni mati, u.tml.

Dauna sindroms var ietekmēt bērna fizisko attīstību, kognitīvās spējas un uzvedību. Katrs bērns ar šo sindromu ir unikāls, un viņam var piemist turpmāk minētās pazīmes dažādās pakāpēs vai arī nepiemist nemaz.

Bērniem ar Dauna sindromu piemīt dažas no turpmāk minētajām fiziskajām pazīmēm:

• Ieslīpas acis ar slīpumu uz augšu, virzienā no iekšējā uz ārējo acs kaktiņu.
• Mazas ausis, kas augšdaļā var būt nedaudz ielocītas.
• Mute mazāka par vidējo un šķietami lielāka mēle.
• Deguns mazāks par vidējo ar saplacinātu deguna tiltiņu.
• Īsas, druknas rokas un kājas.
• Plata atstarpe starp kājas īkšķi un otro pirkstu.
• Īss kakls un mazas plaukstas ar īsiem pirkstiem.
• Plaukstu līnijām raksturīga viena nepārtraukta līnija, kas stiepjas taisni pāri plaukstai, un otra līnija, kas izliecas lejup gar īkšķi, nevis trīs ierastās galvenās plaukstu līnijas.
• Augums mazāks par vidējo.
• Pazemināts muskuļu tonuss (hipotonija) visā ķermenī un pārmērīgi vaļīgas locītavas.

Psihosociālā un kognitīvā attīstība personām ar Dauna sindromu

Sofijas meistardarbs: Māksliniece ar Dauna sindromu, kura ir ļoti pieprasīta

Kognitīvās iezīmes

Personām ar Dauna sindromu ir viegla līdz vidēji smaga intelektuālā nespēja. Lai gan kognitīvā attīstība ir lēnāka salīdzinājumā ar vienaudžiem, personas ar Dauna sindromu var mācīties un apgūt prasmes. Tomēr tas bieži prasa vairāk laika un atbalsta. Dažas galvenās kognitīvās iezīmes:

1. Aizkavēta attīstība: Intelektuālās attīstības posmi, piemēram, staigāšana, runāšana un problēmu risināšana, parasti ir aizkavēti. Piemēram, daudzi bērni ar Dauna sindromu var sākt runāt vēlāk nekā viņu vienaudži.
2. Mācīšanās stils: Bērni ar Dauna sindromu mēdz būt audzēkņi, kas labāk uztver vizuālu materiālu. Viņi bieži labi reaģē uz vizuāliem palīglīdzekļiem, piemēram, attēliem, diagrammām un praktiskām aktivitātēm.
3. Atmiņa: Īstermiņa atmiņa var būt izaicinājums. Jaunas informācijas, īpaši abstraktu jēdzienu, saglabāšana var būt grūtāka.
4. Runa un valoda: Lai gan valodas attīstība parasti ir aizkavēta, daudzas personas ar Dauna sindromu laika gaitā attīsta labas valodas prasmes.

Personas ar Dauna sindromu bieži izrāda stipras sociālās saites un emocionālo sapratni. Viņu spēja veidot attiecības un iesaistīties saskarsmē ar citiem ir būtiska stiprā puse, lai gan joprojām var rasties izaicinājumi sociālajā izpratnē:

1. Emocionālā izpausme: Personas ar Dauna sindromu bieži ir izteiksmīgākas nekā viņu vienaudži.
2. Sociālie signāli un uzvedība: Lai gan šīs personas ir emocionāli atvērtas, sociālo signālu — piemēram, balss toņa vai ķermeņa valodas — izpratne var būt izaicinājums.
3. Draudzība: Ar atbalstu personas ar Dauna sindromu var veidot nozīmīgas un ilgstošas draudzības. Viņi, iespējams, biežāk mijiedarbojas ar citiem siltā, sirsnīgā veidā, lai gan dažiem var būt nepieciešama palīdzība, orientējoties sarežģītās sociālās situācijās vai risinot konfliktus attiecībās.
4. Uzvedības iezīmes: Dažām personām ar Dauna sindromu piemīt uzvedība, kas saistīta ar impulsu kontroles problēmām, piemēram, neadekvāta rīcība vai grūtības pārvaldīt frustrāciju. Pozitīvs pastiprinājums, skaidra ikdienas rutīna un uzvedības terapija var palīdzēt pārvaldīt šīs iezīmes.