1. nodaļa. Ievads par sociālo iekļaušanu un mākslu

Galvenie punkti:

• Spēcināšana ar mākslas palīdzību: Māksla palīdz marginalizētām personām justies pamanītām un novērtētām, atspoguļojot savu pieredzi un identitāti publiskajā un radošajā telpā.

• Pieejamu mākslas telpu radīšana: Iekļaušana prasa tādu mākslas aktivitāšu un vides veidošanu, kur ikviens var piedalīties neatkarīgi no savām spējām.
• Kopienas veidošana un stigmatizācijas mazināšana: Iesaistoties dažādās mākslas formās, dalībnieki var apstrīdēt sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus un veicināt stiprāku kopienas saišu veidošanos.

Mākslas iekļaušanas rīki

Māksla un dizains var jēgpilni veicināt sociālās pārmaiņas. Tie var ietekmēt debates, mainīt skatījumu, veicināt izpratni un iedarboties uz redzamiem un neredzamiem iekļaušanas un atstumšanas mehānismiem, kas attiecas uz dažādiem publiskajā telpā esošiem subjektiem. Šajā tematiskajā izdevumā mēs aicinājām autorus izteikt savu attieksmi pret šo apgalvojumu: sniedzot pierādījumus tā apstiprināšanai vai atspēkošanai, vai vienkārši apspriest potenciālos ieguvumus un kaitējumu no mākslas iedvesmotām un ar dizainu saistītām intervencēm iedzīvotāju sadzīves vidē. Mēs mudinājām autorus pārdomāt rīcību un teorētiski vai empīriski pievērsties tam, kā mākslas un dizaina instalācijas iedarbojas uz mums, iedzīvotājiem, un otrādi. Rezultātā ir tapis dažādu sižeta līniju apkopojums, kas ģeogrāfiski nācis no dažādām pasaules vietām un rakstīts no dažādu kultūru perspektīvām. Tas, kas šo visu vieno, ir patiesa apņemšanās pavērt telpu tiem, kuri saskaras ar sarežģītiem dzīves apstākļiem, lai piekļūtu publiskajai telpai, ieņemtu tajā vietu vai to pārveidotu. Mūsu pievēršanās tādiem jēdzieniem kā vara, aizspriedumi, aizskaršana vai diskriminācija nebija vērsta uz atšķirību mazināšanu. Tā vietā mēs pievērsāmies idejai, ka noteiktām atšķirībām vajadzētu būt mazāk svarīgām nekā tās ir pašlaik, veidojot drošu un pieejamu publisko telpu visiem.

Mākslas ietekme uz sociālo iekļaušanu

Kā minēts iepriekš, sociālā atstumtība attiecas uz nelabvēlīgu sociālo un ekonomisko apstākļu kopumuvai to pieaugošu’ ietekmi. Lai gan nepieciešamība risināt sociālās atstumtības jautājumus arvien plašāk tiek atzīta politiķu, praktiķu un akadēmiķu vidū, pastāv zināmas atšķirības viedokļos par faktiskajiem sociālās iekļaušanas rādītājiem. Šajā pārskatā atsauce uz Longa u.c. (2002) materiālu par sociālās iekļaušanas dimensijām kultūrā, medijos un sportā Apvienotajā Karalistē, kur identificēti septiņi sociālās iekļaušanas rezultātu rādītāji:

• Uzlabots izglītības sniegums un līdzdalība
• Palielināti nodarbinātības rādītāji
• Samazināts noziedzības līmenis
• Labāki (un vienlīdzīgāki) veselības standarti
• Uzlabota personīgā attīstība
• Uzlabota sociālā kohēzija un mazināta sociālā izolācija 
• Aktīva pilsoniskā līdzdalība 

Uzlabots izglītības sniegums

Saistība starp izglītības sasniegumiem un līdzdalību mākslā akadēmiskajā sabiedrībā tiek plaši apspriesta (Matarasso 1997). Šis literatūras apskats atklāja diezgan ierobežotu, tomēr kopumā pozitīvu novērtējumu attiecībā uz saistību starp sniegumu un noturēšanos formālajā izglītībā un līdzdalību mākslā. Novērtējumā, kurā piedalījās pēc nejaušības principa atlasīti dalībnieki no ‘mācīšanās caur mākslu’ programmas, kas tika īstenota vairāk nekā 30 skolās Portsmutā, Anglijā, Matarasso konstatēja, ka līdzdalībai mākslā bija pozitīva ietekme uz izglītības sniegumu trim no katriem četriem bērniem.

Uzlabota sociālā kohēzija un mazināta sociālā izolācija

Sociālā kapitāla teorija liecina, ka personīgo un kopienas tīklu stiprums un daudzveidība ir nozīmīga noturīgu kopienu iezīme. Individuālā līmenī konstatēts, ka cilvēkiem ar daudzveidīgiem personīgajiem tīkliem ir salīdzinoši labāka fiziskā un garīgā veselība, augstāks un noturīgs izglītības un nodarbinātības līmenis un plašāki sociālā atbalsta avoti nekā tiem, kuriem ir ļoti ierobežoti tīkli. Kopienas līmenī kopienām ar augstāku kopējo sociālā kapitāla līmeni ir lielāka iespējamība uzrādīt kopienas pašpaļāvības iezīmes, un tām ir plašāka piekļuve daudzveidīgiem resursiem, tādējādi spējot reaģēt uz strukturālās un vēsturiskās atstumtības ietekmi.

Mākslai un dizainam ir izšķiroša loma, veicinot daudzveidību un iekļaušanu. Ar dažādību redzējumā un radošu izpausmi māksla un dizains var palīdzēt apstrīdēt un lauzt stereotipus, nodrošināt platformu marginalizētām balsīm un veicināt sapratni un empātiju starp grupām.

Arvien vairāk savstarpēji saistītajā un daudzveidīgajā pasaulē māksla un dizains ir svarīgāki nekā jebkad agrāk ar savu funkciju atspoguļot un savā veidā svinēt šo daudzveidību. Māksla un dizains ir vizuāla valoda identitātes, kultūras un pieredzes -sarežģīto procesu izpētei un paušanai. Demonstrējot dažādu mākslinieku un dizaineru darbus, mēs varam paplašināt savu izpratni par pasauli un atrast pretargumentāciju saviem aizspriedumiem un priekšstatiem.

Turklāt māksla un dizains var kalpot par katalizatoru pozitīvām sociālajām pārmaiņām. Ar stāstniecības un vizuālās komunikācijas spēku māksla un dizains var iedvesmot un mobilizēt cilvēkus rīkoties svarīgos jautājumos, piemēram, rasisma, diskriminācijas un nevienlīdzības gadījumos. Māksliniekiem un dizaineriem var būt būtiska loma daudzveidības un iekļaušanas veicināšanā, izmantojot savas platformas, lai padarītu dzirdamas marginalizētās balsis un veicinātu izpratni par aktuālām sociālām problēmām. Kopumā jāatzīst, ka māksla un dizains ir būtiski faktori daudzveidības un iekļautības veicināšanai. Nodrošinot platformu dažādiem skatījumiem un pieredzēm, māksla un dizains var iestāties pret t stereotipiem, veicināt sapratni un iedvesmot pozitīvas sociālās pārmaiņas. Mēs varam radīt iekļaujošāku un taisnīgāku pasauli, atbalstot un atzīstot dažādus māksliniekus un dizainerus.